Svarīgais mājokļa jautājums un īrnieku tiesības Lielbritānijā

Jūsu likumīgās tiesības ir atkarīgas no tā, kāda veida īres līgumu esat noslēdzis ar sava mājokļa  saimnieku («landlord»). Šīs tiesības var būt atkarīgas arī no tā, vai īrējat visu, vai tikai daļu mājas, no tā, kad jūsu līgums ir stājies spēkā, vai arī, ja jūsu saimnieks dzīvo tai pašā ēkā, vai esat radnieciskās attiecībās ar saimnieku. 

Foto: Flickr, Julie Kertesz, CC

Foto: Flickr, Julie Kertesz, CC

Lielbritānijā īrējot/izīrējot apdzīvojamo platību, jūs saskarsieties ar vairāku veidu īres tipiem:

Visizplatītākais īres tips – Assured shorthold tenancy (ASTs). Tas ir īstermiņa īres līgums. Šis līgums parasti tiek noslēgts uz pirmajiem 6 mēnešiem, un tas nosaka, ka:

  • • Jūs īrējat šo īpašumu privāti (no saimnieka vai aģentūras);
  • • Jūsu īres līgums stājies spēkā pēc 1989.gada 15.janvāra;
  • • Mājoklis ir jūsu galvenā dzīves vieta;
  • • Jūsu saimnieks nedzīvo šajā īpašumā.

«Excluded tenancies»

Šīs īres līguma tips tiek noslēgts gadījumos, kad jūs dzīvojat ar sava mājokļa saimnieku vienā mājā, un jums ir koplietošanas telpas – virtuve, vannas istaba, dušas telpa, utt. Šāda tipa īres līgums jūs pasargā vismazāk, un saimnieks jums var palūgt izvākties no telpām samērā viegli.

Anglijas latviešu vidū divi nākamie īres līguma tipi nav pārlieku izplatīti.

«Assured tenancies»

Šis ir līgums, kas ir stājies spēkā pirms 1989.gada 15.janvāra vai posmā starp minēto datumu un 1997.gada 27.februāri. Šis līgums īpaši pasargā īrnieku.

«Regulated tenancies»

Līgumi, kas stājušies spēkā pirms 1989.gada 15.janvāra, arī pasargā īrnieku ar īpašu regulu, un jums ir paaugstināta aizsardzība pret izlikšanu – šajā sakarā varat atsaukties uz «taisnīgu nomas maksu» («fair rent»).

«Joint tenancy»

Līgums, kas tiek slēgts, ja dzīvojot kopā ar kādu, dalot visu atbildību, kas attiecas uz apdzīvojamo platību: īre, komunālie maksājumi, utt.

Šis ir ieceļojošo latviešu vidū visbiežāk sastopamais īres līguma tips. Pirms šāda līguma parakstīšanas pārliecinieties, ka jūsu līdzīrnieks ir uzticams, jo gadījumā, ja viņš izvācas bez brīdinājuma vai gluži vienkārši atsakās maksāt savu daļu, jūs būsiet atbildīgs par īres nomaksu, un no jums drīkstēs piedzīt iztrūkstošo maksas daļu. Likumā paredzētajā kartībā jums ir tiesības piedzīt zaudējumus no kaimiņa, kas jūs pievīlis, caur tiesu («small claims court»).

Par īres līguma statusu koplietošanas mājās: īrnieks («lodger») un apakšīrnieks («subtenant») 

Tikko atbraukušie latvieši visbiežāk izvēlas dzīvot koplietošanas mājās, kur jāmaksā īre tikai par vienu vai pāris istabām, šādi ietaupot uz komunālo maksājumu rēķina, jo šāda veida īres noteikumos visbiežāk komunālie maksājumi ir jau iekļauti. Šāda veida īres līguma parakstītājs ir īrnieks («lodger») vai apakšīrnieks («subtenant»).

Svarīgi ir zināt, vai šāda mājokļa saimnieks ir tā legālais īpašnieks, kas izīrē jums savu īpašumu, vai tikai saimnieks, kurš  pārīrē jums telpas, kuras pats īrē, zināms kā galvenais īrnieks («main tenant»).

Ļoti svarīgi ir arī noskaidrot jūsu stāvokli, ievācoties piedāvātajās telpās – vai galvenā īrnieka līgums paredz apakšīrniekus, jo ir līgumi, kur īpaši uzsvērts, ka īrniekam nedrīkst būt apakšīrnieki -«no subletting». Ja esat pieņēmis šādu piedāvājumu, jums ir jāzina, ka pastāv risks, ka jums var jebkurā brīdī palūgt izvākties. Tomēr praksē ļoti liels skaits galveno īrnieku tiek cauri sveikā ar šādu pārīrēšanu, jo saimnieks, pamanot šādas aktivitātes, nereti «piever acis», kamēr laikus saņem visus īres maksājumus. Šādos gadījumos īstais saimnieks savas tiesības izmantos tikai tiesas procesos, ja ir radies strīds par īres nemaksāšanu vai komunālo maksājumu parādiem. Arī atgriežot depozītu reizēm saimnieks mēdz izspēlēt šo kārti.

Atšķirība starp īrnieka un apakšīrnieka («lodger» un «subtenant») statusu, iespējams, nav acīmredzama, tomēr tiesības tiem ir atšķirīgas. Atšķirība starp īrnieku un apakšīrnieku ir diezgan krasa likumā, bet reālajā dzīvē visbiežāk tā nav tik liela. Īrnieks parasti ir kā apakšīrnieks, kas dalās visā ar saimnieku vai galveno īrnieku, bet apakšīrnieka tiesības ir striktākas, šis īrnieks saņem ekskluzīvas tiesības uz vismaz vienu istabu, un saimniekam vai galvenajam īrniekam ir jālūdz atļauja, ja viņš vēlas ienākt šajā istabā. Apakšīrnieks drīkst arī lūgt atļauju ielikt atslēgu savās durvīs.

Šādā gadījumā jūsu saimnieks var izrādīties saimnieks, kas pats dzīvo šajā adresē («living-in landlord»), un tādā gadījumā jūs būsiet īrnieks ar stipri mazākām tiesībām. Uz jums šajā gadījumā neattiecas saimnieka rakstisks lūgums atbrīvot mājokli («Section 21»). Saimnieks, kas pats dzīvo attiecīgajā adresē, jums var uzrakstīt vēstuli vai izsniegt šādu formu, un tam ir jānotiek pieņemamā laikā un manierē. Tomēr jums nebūs tādu tiesību, kā «assured shorthold» līgumā paredzamie laika limiti uz pārsūdzēšanu, apelāciju, utt.

Vairāk par savām tiesībām un statusu – vai esat īrnieks, apakšīrnieks, jeb kādā citā statusā, var uzzināt šeit:

http://england.shelter.org.uk/get_advice/downloads_and_tools/tenancy_checker

Vienalga, ko jūsu īres līgums paredz – ja lieta strīda kārtībā nonāktu līdz tiesai, un izrādītos, ka šajā līgumā ir atrunāti punkti, kas ir pretrunā ar Lielbritānijas likumdošanu, šāda veida īres līguma atsevišķie (likumam pretrunīgie) panti  tiesas priekšā būtu nulles vērtībā.

Tomēr ievērot tādus nosacījumus, kā «nežāvēt veļu uz radiatoriem» vai «nebojāt sienas ar naglām» ir ļoti svarīgi. Ja tomēr vēlaties izdarīt kādas atkāpes no atrunātās normas, piemēram, pielikt pie sienas ģimenes foto, bet līgums to neļauj, varat par to vaicāt aģentūrai vai saimniekam rakstiski. Līgumi ir sastādīti pēc viena standarta, tomēr ar laiku starp saimnieku un jums var izveidoties draudzīgas attiecības, un viņš, iespējams, atļaus visu, ko vien vēlēsieties. Tomēr, pasargājot savas tiesības, vienojieties par to rakstiski, lai ir uz ko atsaukties strīda gadījumā.

Visizplatītākie ir strīdi ar saimniekiem īres perioda beigās, kad vēlaties atgūt savu depozītu. Gadījumā, ja to piedzīvojat, jums lieti noderēs saimnieka rakstiskie apstiprinājumi par pieļaujamajām atkāpēm no līguma. Par to, kādas ir jūsu tiesības, saņemot atpakaļ savu depozītu, un  kādā kārtībā tas notiek,  var lasīt šeit:

http://england.shelter.org.uk/get_advice/tenancy_deposits/getting_your_deposit_back

Depozītam ir jābūt noguldītam likumā noteiktā depozīta shēmā – http://www.depositprotection.com. Tās ir: Deposit Protection Service (DPS), MyDeposits, Tenancy Deposit Scheme (TDS), Capita. Gadījumā, ja domstarpību laikā strīds nonāk līdz tiesai, saimnieks var pat tikt sodīts par likuma neievērošanu, un tiesa var piespriest viņam atmaksāt depozītu trīskāršā vērtībā.

Īsumā par izlikšanu no mājokļa

Saimniekam ir visas tiesības atgūt savu īpašumu un pārdomāt – izīrēt to vai ne, jebkurā laikā. Viņam nav pienākuma pamatot, kāpēc viņš vēlas savu īpašumu atpakaļ savā rīcībā, taču nereti tas  notiek, jo saimnieks vēlas mājokli pārdot, dzīvot tajā pats vai, jo laikus nav tikusi maksāta īre.

Šajā gadījumā saimnieks savu īpašuma atgūšanu sāks ar dokumenta «Section 21 notice» iesniegšanu, kas ir legāls dokuments, un kopš tā izsniegšanas datuma jums būs aptuveni 6 mēneši, lai izvāktos. Process ir atkarīgs no tā, vai jūsu īres līguma periods ir jau beidzies, vai ir tikai pusē, utt.

Nereti saimnieks lūdz īrniekam aiziet, par iemeslu minot īres nemaksāšanu. Šajā gadījumā par īres nemaksāšanu tiks iesniegta pavēste ar nosaukumu «Possession Notices (Section 21 and Section 8 etc)», bet, lai tik tālu tas nenonāktu, vajag laicīgi informēt saimnieku, un vienoties par maksājumiem pa daļām («arrange the payments in installments»). Ja esat Apvienotajā Karalistē, visdrīzāk, ka vismaz viens no ģimenes locekļiem strādā, kas nozīmē, ka ģimenei, kas nonākusi finansiālajās grūtībās, ir tiesības uz pašvaldības atbalstu no sociālās sistēmas (Housing & Council Tax Benefit).

Ja nestrādājat, un vismaz viens no ģimenes saņem bezdarbnieka pabalstu (Jobseekers Allowance), arī tas jūs kvalificē H&CTB saņemšanai.

Bieži saimnieks būs ar mieru pagaidīt īres maksu, ja zinās, ka esat jau iesniedzis H&CTB iesniegums. Saimnieki zina, ka padomes mēdz kavēties ar pabalstu aprēķināšanu. Kamēr savu pabalstu gaidāt, saimniekam nebūs pamata jūs sūdzēt tiesā.

Vienmēr informējiet saimnieku par iemesliem, kāpēc īres maksājums kavējas. 

Ja esat palicis bez pajumtes, zvaniet uz 0808 800 4444 (zvans ir bez maksas) vai apmeklējiet interneta vietni http://www.shelter.org.uk/.

Tad dodieties uz savas padomes («council») ofisu, jo (ja saņemat JSA vai esat nodarbinātais) padomes pienākums ir sniegt jums vismaz pagaidu mājvietu, kamēr tiek izskatīts jūsu pieteikums par bezpajumtniecību (homelessness application).

Kur meklēt palīdzību

http://england.shelter.org.uk/get_advice/advice_services_directory

Community Legal Advice: 0845 345 4 345

«Shelter» Nacionālā Palīdzības līnija: 0808 800 4444

Zvaniet uz vietējo padomi (Council) vai CAB («Citizens Advice Bureau»)

http://www.adviceguide.org.uk/england/about_this_site/get_advice.htm

ABN_9

Publicēts laikrakstā ABN
2014, gada septembrī

Advertisements