Manas pārdomas par ADVENTI un vai DIEVS tiešām IR?

Katrs Adventei piešķir vērtības pēc katra paša sirds, dvēseles un gribas stāvokļa.

Mana Adventes izpratne un nozīme ir: Mēs VISI to daram, VISĀ pasaulē! Kam vien svētku gaidās ir vēlme iedegt svecīti ik svētdienu, tādi skaitot dienas pirms Ziemassvētkiem.

bibele

Bet kas ir Ziemassvētki? Tā ir Jēzus Dzimenīte!

Vieni saka, ka Dieva nemaz nav, citi to pielūdz un svēti tic.

Kam ticu es pati? Hmmm … Es esmu svētīta , kristīta, dzīve pati mani uz baznīcu aiznesa.

Mans bērniņš bija ļoti saslimis (da ne jau ar iesnām). Tie bija bezgala gari un nepanesami mēneši. Cietām visa ģimene, ārsti neizprata, nekādu risinājumu neatrada. Visu pamēģinaju izmisumā: pat pie vārdotājas aizgājām. Zinu, zinu, grēks! Bet man bija viena izmisuma pilna vēlēšanās: atrast mieru un risinājumu, jo mazā vairs neguļ, galviņu uz spilvenu nav nolikusi jau mēnešiem ilgi, ja nu vienīgi sēdus uz dažām minūtēm …

Abas (veselās) māšeles sāka uzdot tādus jautājumus, ka mana saprašana un zināšanas bija par knapu. Kur viņas tos ņēma? Es nekad nebiju runājusi ar viņām par Dievu! Lielais māšuks (5 gadi) ”mums vajadzētu aiziet pie Kristapa krustēva, viņš notiekti zinās kas jādara” Kristapa krustēvs bija Augusts Ālers (1914-1998) – Tukuma evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs (1974-1995), Kandavas iecirkņa prāvests (1990-1995), aktīvs cīnītājs par Latvijas neatkarību. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (1995) – kolosāls onka.

Tā soli pa solim meklējot atbildes uz meitiņu jautājumiem, man nācās iegādāties bērnu bībelīti, jo lielo bībeli, ko uzdāvināja Alerīts es nemācēju saprast VĒL. Zieniet!? Man šī bērnu Bībele bija VĀRDNĪCA uz lielo Grāmatu. Lasīju bēnu versiju un piemeklējot pantus Lielajā, es sāku atpazīt idejas un domu gājienu. Es atskārtu ka SAPROTU tagad Bībeles valodu. Bet tiešām patiesībā – viss ko es darīju bija vienīgi – meklēju atbildes uz savu bērnu jautājumiem, jo man daudz atbilžu nebija. Bet viņas man prātvēderi, nekad mierā nelikās, kamer nesaņēma ko viņām vajag zināt.

Māšuks vēl joprojam bija ļoti slims. Pēc lielās māsas (5) iniciatīvas bijām jau aiznesušas sevi uz baznīcu. Viss notika ātri: kristības, iesvētīšana … GAIDAM KAS NOTIKS !!! Pārgājām mājās, viss vel joprojam pa vecam ar slimnieciņu: kliedz, raud, mokas nost no pārguruma, negulēts jau mēnešus 6 gandrīz.

Te sīcis (3) man saka, palūgsim tagad Dieviņu lai Viņš māsiņai palīdz. Man asaras sakāpa (tagad arī bikiņ), kamols kaklā, bet es ņemu bībelīti un kāpjam visas 3 pie slimās māšeles gultā un skaitam: ”Mūsu Tēvs Debesīs, Svētīts lai top Tavs Vārds….” nu jau es pat biju iemācījusies lūgšanu no galvas. Visas 3 uz ceļiem tupus, blakus slimnieciņam kliedzošajam skaitām lūgšanu. Man bija jāskaita priekšā, tad mazās atkartoja pēc manis…. Kā tagad – atceros cik izmisīgi no sirds skaitījam visas 3 šo lūgšanu, es savu Lielo Grāmatu sažmiegusi pie sirds, mazās abas savu Mazo bībeli – mazās rociņas uz grāmatiņu uzlikušas. Pat nemaz nezinu, kapēc mums likās, ka to grāmatu vajag, laikam pieturēties, lai sajūta, ka ar to Onkuli runājot esam Viņam TUVĀK.

DIEVA VĀRDS!!! nepagāja pat 5 minūtes un mūsu slimnieciņš APLKUSA RAUDĀT saļima gultiņā un pirmo reizi pa 6 mēnešiem (aptuveni, neatceros precīzi) nolika galviņu uz spilvena un laidās miegā … mēs visas 3 karstasīnīgās lūdzējas bijām tā izbrīnītas un nespējām noticēt savām acīm !!! GUĻ !!!??? NERAUD !!!??? TIEŠĀM DIEVS TO IZDARĪJA?????? TAD TIEŠĀM DIEVS IR ???… … … Lai vai kā, slimnieciņš mums vēl paspēja norāt kārtīgi : ”ko kliedzat visas tik skaļi! Es pagulēt nevaru!” … bet mēs taču visas čukstējām, ka klusāk vairs nevar par to kā mums IZDEVĀS … cik labi ka mazā to ierosināja … un cik žēl ka nevina ātrāk to neiedomājāmies

Tagad mēs par to smejamies kā kutinātas, bet GODA VĀRDS tā arī mazā izveseļojās! Un nekad vairs neraudāja un visas psihozes, čūskas …. viss bija prom KĀ AR ROKU NOŅEMTS!

3 lil sis

Attēlā pašas stasta maziņās varones manas 3 meitiņas

Te nu ir:

manas pardomas par ADVENTI un vai DIEVS tiešām IR?

PIRMĀ ADVENTE

Rakstu vietas:

Jesajas 51:4-5 un Jesajas 11:10 (Vecās Derības pareģojums par cerību)

Romiešiem 15:12-13 (Pareģojuma piepildījums un slava Jaunajā derībā)

SKAIDROJUMS:

Pirmo adventes sveci sauc par Praviešu sveci ar nozīmi – CERĪBA.

OTRĀ ADVENTE

Rakstu vietas:

Mihas gr. 5:1-2 (Vecās Derības pareģojums, ka Ķēniņš dzims Betlēmē)

Lūkas ev. 2:1-7 (pravietojuma piepildījums Jaunajā Derībā)

SKAIDROJUMS:

Otro adventes sveci sauc par Betlēmes sveci ar nozīmi – MIERS.

TREŠĀ ADVENTE

Rakstu vietas:

Jesajas 52:7 (Vecās Derības pareģojums, ka Ķēniņš dzims un to vēsti nes mīlīgi kalna vēstneši)

Lūkas ev. 2:8-20 (pravietojuma piepildījums Jaunajā Derībā par ganiem-kalna vēstnešiem un

solīto ķēniņu!)

SKAIDROJUMS:

Trešo adventes sveci sauc par GANU sveci ar nozīmi – MĪLESTĪBA.

CETURTĀ ADVENTE

Rakstu vietas:

Ecehiēla gr. 34:22-24 (Vecās Derības pareģojums, ka būs GANS)

Jāņa 10:10b-11 (pravietojuma piepildījums Jaunajā Derībā)

SKAIDROJUMS:

Ceturto adventes sveci sauc par EŅĢEĻU sveci ar nozīmi – PRIEKS.

Advertisements