Verdzība Lielbritānijas darba tirgū turpinās

Pēdējā laikā britu presē atkal regulāri izskan ziņas par Latvijas un Lietuvas valsts piederīgo atkārtotu nonākšanu verdzībā britu darba tirgū. Nesen notikušās «BBC» ziņu pārraides sižets atkārtoti liecina, ka joprojām regulāri tiek izmantoti mūsu tautieši, kuri darba meklējumos uz Angliju devušies caur viltus aģentūrām, aģentiem un citiem personīgajiem kontaktiem.  Portāls «Anglo Baltic News» jau daudzkārt ir pievērsis pastiprinātu uzmanību šim jautājumam, un veicis vairākus pētījumus, lai informētu savus tautiešus par iespējamām sekām. 2010. gadā, piesaistot ekspertu viedokļus, ABN redaktore Dace Gaile un CAB speciāliste Laima Brencs sāka apkopot informējošu materiālu ieceļojošajiem viesstrādniekiem, to ģimenēm, draugiem un paziņām par to, kā rīkoties un kur rast risinājumus visās iespējamajās situācijās.
2011. gada 22.janvāra publikācijā «Viesstrādnieku ekspluatācija UK»
ABN aicināja atsaukties mūsu sekotājus uz profesora Gerija Kreiga (Gary Craig) studiju, un piedalīties pētījumā par emigrējošo viesstrādnieku ļaunprātīgu izmantošanu. Daži no ekspluatācijas paraugiem, uz ko profesors balstīja savu 2011. gada pētījumu, bija: darba devējs ietur/neizmaksā algu, maksā mazāk par minimālo algu (£5.93 2011.gadā), neievēro /ignorē strādnieku tiesības, pārkāpjot likumu, uzspiež strādāt garas darba stundas, izmitina nepiemērotos dzīvojamos apstākļos, patur strādnieku pases, nozaudē vai ar nolūku neatdod tās, dodot viltus cerības, ka palīdzēs nokārtot ‘«Workers Registration» (kas tika atcelta 2011.gada 30.aprīlī) un nereti arī fiziski izrēķinās ar strādniekiem par nepakļaušanos piespiedu prasībām.
Mēs esam lepni par sniegto iespēju būt iesaistītiem  šajās studijās un kampaņās, lai apkopotu pieradījumus un mainītu likumus attiecībā uz viesstrādnieku tiesībām un līdzvērtību, un savākto pieradījumu rezultātā tika panāktas likumdošanas izmaiņas: «Agency worker’s rights»
Ar 2011.gada 1.oktobri spēkā stājās jaunie grozījumi par Aģentūru strādnieku vienlīdzību un pret to ļaunprātīgu izmantošanu.
Tāpat 2012.gada nogalē bijusī ABN redaktore Dace Gaile devās uz Latvijas Ārlietu Ministriju, lai piedalītos sanāksmē par Darba spēka izmantošanu ārzemes, kur pasniedza ABN sagatavoto studiju rezultātus. Finansiālu apsvērumu dēļ sadarbība ar Ārlietu Ministriju neturpinājās.
Dace Gaile: «Par to daudz ir rakstīts un runāts, tomēr joprojām rodas jauni jautājumi: kas vēl būtu jādara, lai cilvēki ieklausītos? Cik daudziem vēl ir jāatbrauc uz Angliju un jāpaliek uz ielas, jāstrādā par vēdera tiesu, jānonāk prostitūcijas tīklā jeb brīvprātīgi jānodod sevi cilvēku tirdzniecībā, pirms kas mainīsies?  Vai vainīgi ir tie, kuri piedāvā iespēju «labi nopelnīt», vai paši atbraucēji?  Kur meklēt visas šīs atbildes un kā ieskaidrot potenciālajiem prombraucējiem, ka braucot peļņā uz ārzemēm, pašiem jāpārliecinās, vai tas, ko kāds sola, tik tiešām ir patiesība. Es vienīgi varu aicināt cilvēkus būt uzmanīgiem un nepaļauties uz  svešinieku solījumiem, ka šeit viss ir un visu solīto iedos. Par visu pārliecinieties paši attiecīgajās institūcijas Latvijā, un pārbaudiet, vai iespējamais darbs ārzemēs ir drošs, un solītais atbilst patiesībai. Šim nolūkam ABN tika sagatavojis  publikāciju  «Darba tirgus Lielbritānijā vai precīzāk – bīstamais darba tirgus Lielbritānijā». Tajā uzskaitītas dažādas iepriekš notikušas situācijas un tas, kur šādos un līdzīgos gadījumos vērsties pēc palīdzības, kā arī, kā pienācīgi sagatavoties pirms došanās projām.»
Bieži vien novērots, ka tie, kas Lielbritānijā uzdodas par darba devējiem un pārvaldniekiem, paši ir tikai «netīrā darba» izpildītāji, un aiz tiem stāv lielāki krimināli grupējumi.  Iespējams, šis sīkais darba vervētājs pat nezina, ar ko pats riskē un kādām briesmām ir pakļauts pats. Bet kuru vainot šajā gadījumā?
Laima Brencs: «Esiet uzmanīgi un neignorējiet pazīmes, kas varētu liecināt par nelegālu darbā iekārtošanu un likumu pārkāpumiem. Pirmā un galvenā pazīme: samaksa par darbā iekārtošanu – Anglijā tās ir kriminālnoziegums.  Ja jums tiek solīts darbs un tiek atrunāta  atlīdzība par solījuma izpildīšanu, tas ir galvenais indikators, ka ir jāuzmanās. Jums ir jābūt pārliecinātam, par ko maksājat: ceļojuma biļetes, īre, vai pats pakalpojums! Prakse liecina, ka Latvijā pastāv darbā iekātošanas aģentūras, kas piesavina zināmu Anglijas aģentūru vārdus, apgalvojot, ka šī aģentūra Latvijā ir to pārstāvji. Ir pat bijuši gadījumi, ka Anglijas «fermeri»’ ierodas Latvijā pārliecinošā vizītē uz darba meklētāju sapulcēm, kur patiesībā grupa «draugu», strādājot zem kādas Anglijā atpazīstamas firmas, meklē sev izdevīgos «maksātājus» par pakalpojuma sniegšanu. Bet pati legālā un atpazīstamā aģentūra pat nenojauš, kas tiek organizēts viņu vārdā. Šādas latviešu aģentūras bieži pārceļas no adreses uz adresi, un mēdz mainīt nosaukumus, lai tās laicīgi neatmaskotu. Šie «pārstāvji» pat legālās aģentūras klātbūtnē mēdz uzdoties par tulku un «izpalīdz», un, kad aģentūra skaidro: «minimum wages 6,19  per hour, accommodation 50 per week and bills included», tulks smaidot aģenta klātbūtnē atkārto: «par darbu minimālā alga 6,19 stundā, par mājokli 50 nedēļā, komunālie maksājumi nav iekļauti īrē». Angļu aģents latviešu valodu nepārzinot, dzird «akurāto» tulkojumu, un neko nenojaušot, visi trīs laimīgi vienojās. Bet skaidri redzams, ka šis pieņemtais aģentūras valodas eksperts ir nodrošinājis sev pasīvo ienākumu uz komunālo pakalpojumu rēķina. Tas, protams, tik viens mazs piemērs.»
«Tomēr, lūdzu, nejauciet «samaksu par darba piedāvājumu» un «ceļojuma cenu».
Elementāri: pārbaudiet kontraktu un biļešu izdrukas, lai nerodas pārpratumi. Ja paši apzināti tomēr esat izdarījuši izvēli samaksāt draugam vai paziņam par «izpalīdzēšanu», un paziņa jūs sagaidot lidostā, nogādās jūs solītajā mītnē, tas vēl neliecina, ka jūsu paziņa ir krāpnieks. Lidojuma cena, benzīna izmaksas, lai nonāktu gala mērķī – saprotiet paši. Ne vienmēr jūsu paziņa var atļauties, izmaksāt jums ceļu.
Praksē ir novērotas arī citas skumjas tendences, kad darba meklētāji ierodas, cerot uz vieglu dzīvi, un uzvedas jaunajā mītnē kā atvaļinājumā (dzer, uzdzīvo  un ierodas darbā reibuma stāvoklī, tādējādi zaudējot darbu un iespēju palikt valstī). Vēlāk šis darba meklētājs uzdod savus draugus par noziedzniekiem, kas paņēmuši naudu no viņiem, un cer uz valsts atbalstu – respektīvi: nauda beigusies, jo darbu šim cilvēkam vairs nepiedāvā, par dzīvojamo platību nav ko samaksāt.  Protams, ka pats savu vainu neatzīstot, bet dodas uz darba biržu pieprasīt pabalstus. Un te nu rodas šie un līdzīgie stāsti, kāpēc «mūsējos» te izmanto, ne labprāt te grib paturēt, un dara viņiem pāri. Patiesībā, bieži vien mūsu tautietis pats ir izdarījis savu izvēli un vainojams pie sekām.»
«Anglo Baltic News» bijusī redaktore Dace Gaile jau kopš 2010 gada ir vairāk kārt uzrunājusi Latvijas valdību un aicinājusi uz sadarbību palīdzēt izbraukušo latviešu apzināšanā un atbalstīšanā, izmantojot jau esošo ABN tīklu. Tāpat arī Pilsoņu Konsultāciju Birojs (CAB) ir lūdzis vairakkārt atbalstu palīdzēt pašu tautiešiem, tomēr līdz šim bez rezultātiem. Finansiālu apsvērumu dēļ, diemžēl, nācās  arī slēgt Latviešu Palīdzības tālruni Linkolnšīrā (Linkonshire), kas veiksmīgi darbojās trīs gadus.
D. Gailes un L. Brencs iniciatīva atvērt Krīzes centru Anglijā (min 2:42) arī  ir pagriezusies cita virzienā.
Uz pašu iniciatīvas tika atvērts Krīzes Centrs kā privātuzņēmums, ko pašreiz vada kvalificētā konsultante  L. Brencs, jo pieprasījums šiem pakalpojumiem ir ļoti liels.
Laima Brencs: «Kaut arī šis centrs ir atvērts kā maksas pakalpojums, pats fakts, ka cilvēki tomēr izvēlas izmantot šos maksas  pakalpojumus, jau ir pietiekami nozīmīgs. Centrs darbojas kopš 2013.gada janvāra, uz doto brīdi tas ir paguvis apkalpot vairāk kā 500 klientus, kas ir maksimālais cilvēku skaits, ko ar esošajiem resursiem šobrīd iespējams apkalpot. Mūsu 16 gadu pieredze mums dod pamatojumu apgalvot: mums ir idejas un plāni, kā pierādīt šādu pakalpojumu lietderību, un esam uzsākuši pārrunas ar Anglijas valsts iestādēm.»
Papildus informācijai:
Advertisements