LNT ziņas: Sācies jauns emigrācijas paveids – pensionēšanās migrācija


Tas pārsteidzis pat demogrāfus Latvijā, jo līdz šim pirmspensijas vecuma cilvēki kūtri krāmēja koferus. Apjaušot, ka Latvijā veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas tāds nabadzības pabalsts vien būs, pirmspensijas vecuma latvieši steidz strādāt uz Lielbritāniju, lai nopelnītu britu minimālo pensiju. Sižetu sērijas no Apvienotās Karalistes turpinājumā šovakar stāsts, ko īsti latviešiem nozīmē saņemt Lielbritānijas pensiju.

Lielbritānijā immigrantu no Latvijas vidējais vecums ir 28 gadi, taču darba aģentūras novērojušas – arvien biežāk uz Lielbritāniju sākuši emigrēt latvieši vecumā pēc 50 gadiem.Sešdesmit divus gadus vecā Mārīte Tera atbrauca uz Angliju, lai atmaksātu Latvijā ņemtos kredītus. Banku uzsūtītie parādu piedzinēji draudējuši ar atvilkumiem no Latvijas pensijas. Saprotot, ka tad vecumdienās pat izdzīvošanai nepietiks, Mārīte jau savlaicīgi kāpusi lidmašīnā.

Mārīte Tera pelna pensiju Anglijā jau astoto gadu. “Es nezinu, ja es būtu palikusi Latvijā, tur tak dēļ tām bankām daudzi cilvēki karas un iet nāvē. Ne tā? Mani varbūt jau tagad tārpi grauztu”. Mārīte drīz būs nomaksājusi visus kredītus, tomēr izvēlas turpināt dzīvot Anglijā.

Zvanot uz Lielbritānijas darba lietu un pensiju departamentu, Mārīte noskaidro – pēc diviem gadiem, kad darba stāžs Anglijā būs sasniedzis desmit gadus, viņa saņemšot britu pensijā 130 mārciņas katru nedēļu jeb 416 latu mēnesī. Tas nozīmē, desmit gados Anglijā Mārīte būs nopelnījusi divas reizes lielāku pensiju nekā strādājot Latvijā četrdesmit gadus. Turklāt krietnu laiku Mārīte 5% no katras nedēļas algas iemaksājusi vēl arī Anglijas privātajā pensiju fondā.
“Mazbērni man prasa – ome, mēs gribam, lai Tu brauc atpakaļ uz Latviju. Es saku, bet ko es darīšu Latvijā, prasīšu jūsu mammai, lai iedod man vienu latu. Es būtu atkarīga no citiem, es noteikti neubagotu no saviem bērniem”.

To, ka pirmspensijas vecuma latvieši izrāda arvien lielāku interesi par to, kas jādara Lielbritānijas pensijas saņemšanai, apliecina latviešu juridiskajā palīdzības centrā Spaldingas pilsētā. Tur arī stāsta – pietiek nostrādāt Anglijā vien pāris gadus, lai valsts pensijā saņemtu, piemēram, 80 mārciņas mēnesī. Pieliekot klāt Latvijas pensijai, tas rada pietiekamu atspaidu.

“Cilvēkiem ir ļoti liela iespēja, ja viņi paliks šeit, nevis atgriezīsies Latvijā, ka vecumdienas tik tiešām ir nodrošinātas. Būs Latvijas pensija, būs Anglijas pensija, būs pensijas kredīts, plus mājokļa nodoklis un visas atlaides. Televīzijas licence par brīvu, transports par brīvu, protams, medicīna par brīvu”, skaidro Laima Brencs, “FAQ & Support” vadītāja Spaldingā.
“Dzīves kvalitātē es tiešām jūtos kā cilvēks, jo es daudz ko varu atļauties. Domāju, ka 55 gadi, 60 gadi nāk cilvēkam, dzīve jau beigusies, bet atbraucu šeit un sapratu, ka dzīve vēl tikai sākas, un var izbaudīt visus dzīves labumus, braucot pa ārzemēm. Latvijā es nekad nevarētu atļauties atstāt, teiksim, tūkstoti Tenerifē un aizbraukt uz Meksiku par tūkstoti piecsimt”, saka Mārīte. Taču Mārīte brīdina – salīdzinot ar jauniešiem, gados vecākiem latviešiem emigrācija uz Lielbritāniju ir liels emocionāls pārbaudījums un ne visi to spēj izturēt. No otras puses, pensionēšanās migrācija kā ilgtemiņa investīcija esot gudra izsprukšana no trūcīgām vecumdienām dzimtenē.

“Anglijā pirmspensijas vecuma cilvēkus nediskriminē, bet Latvijā pirmspensijas cilvēkiem būtu grūti atrast darbu, jo tur vajag garas slaidas meitenes. Diez vai es tur varētu atrast darbu savā pirmspensiajs vecumā”.

Latvijas ekonomikai būtu liels labums, ja šie pārtikušie pensionāri atgrieztos, savas Anglijas pensijas importētu uz Latviju un naudu tērētu Latvijas tirgū. Taču te loma būs pašiem pensionāriem, izvērtējot izdevīguma principu, kurā valstī pavadīt vecumdienas.

Advertisements